Kas tad nepieciešams, ja grib dzīvot tālāk no civilizācijas. Kā dzīvo ģimene, kas nestrādā algotu darbu, pārtiek tikai no tā ko dod daba
Šis stāsts būs par kādu ģimeni Latvijā, kas dzīvo laukos. Lasa ogas, sēnes, pārtiek no savas pārtikas, tura lopus un veikalā nopērk tikai dažas nepieciešamās lietas, tādas kā sāls, cukurs, etiķis. Šī ir reāla ģimene. Savus vārdus un uzvārdus viņi nepublicē, bet pilnu un izsmeļošu informāciju jūs varat atrast sociālajā platformā Tiktok ierakstot meklētājā: IzDzīvotLv. Turpmāk autora domas, pārdomas un tas ko viņš stāsta par savu dzīvi.
***
Katram, protams, dzīve ir citāda – arī prasības un apstākļi atšķiras. Šeit būs tās lietas, kas, mūsuprāt, ir nepieciešamas un attiecināmas uz mūsu dzīvesveidu. Nu, pats pirmais, protams, ir transports, bet par to mazliet vēlāk. Pats par sevi saprotams, ka vajadzīgi dažādi instrumenti. Galvenos vēlams turēt vismaz pa diviem. Protams, pašsaprotami, ka pirmais ir cirvis un otrs – āmurs. Ja mājai vajadzīgs remonts, šie rīki būs ļoti noderīgi.
Neaizmirsīsim par dārzu – tur nepieciešamas divas dakšas, divi grābekļi, vēlams divi trimmeri, bet, ja tādu nav, tad vismaz divas izkaptis. Tas noteikti ietaupīs spēku un ļaus pacelt ne tikai auto ar domkratu, bet arī, piemēram, nomainīt jumtu mājai. Protams, ļoti svarīgi ir elektroinstrumenti. Tie man ir standarta komplektā. Vienas firmas instrumentiem, protams, var pasūtīt baterijas no Ķīnas – tās būs lētākas, bet kalpos īsāku laiku un izlādēsies divreiz ātrāk.
Dažādām vajadzībām noderēs arī graudu malšanai paredzēts instruments, slīpmašīna, skrūvmašīna un, protams, vēl citi rīki. Neapšaubāmi svarīga ir arī elektrība. Un auto ar zāģiem – bez tiem šeit neiztikt. Galvenais ir siltums, tas ir malka, kas arī palīdz uzcelt jebko. Šis zāģis ir elektrisks, ar vadu paredzēts, bet ir vēl citi – lētā gala ķīniešu ražojumi. Var nopirkt vienu labu un dārgu, bet, ja tas sabojājas, tad nomainīt būs sarežģīti, jo tuvumā nav, kur tādus iegādāties. Savukārt par to pašu cenu var nopirkt četrus lētākus ķīniešu variantus. Un pat ja tikai viens no tiem darbosies, remontējot tas sevi attaisnos.
Labs zāģis nav nekas sarežģīts, un, ja ar to iemācās strādāt, tas kalpo ilgi. Mans jau septīto gadu ir pietiekami jaudīgs un noder jebkādām problēmām un remontiem – īsts uzticams palīgs.
Svarīgākā lieta, lai dzīvotu tālāk no civilizācijas, ir spēja dzīvot bez robežām. Protams, mūsu gadījumā tas nozīmē strādāt. Mums ir trīs auto. Viens ar visiem dokumentiem, bet vēl viens – bez papīriem rezervē, ja kaut kas notiek, lai ir rezerves daļas no kā paņemt. Pie servisa vēl ir viens, kas paredzēts detaļām. Ir arī divi identiski auto, lai būtu rezerves dzinējs, kā arī riepu komplekti vasarai un ziemai.
Dzīvojot tā, iemācās ļoti daudz. Piemēram, ja nebija iespējas iznomāt auto, tad to nopērc un izjauc pats. Protams, par automehāniķi nekļūsi, bet bilde kļūst daudz skaidrāka, un zini, ko pats vari salabot. Runājot par ūdeni – ja visu audzē pats, tad ar ūdeni reizēm pietrūkst. Sausās vasarās tā trūkums ir jūtams, tāpēc vajadzīgs arī dīķa sūknis. Atceries, ka ar aukstu ūdeni laistīt augsni nedrīkst. Dažu gadu laikā mēs esam iemācījušies vairāk nekā visas iepriekšējās dzīves laikā.
Šī sistēma, kurā mēs dzīvojam, liek aizdomāties. Jāsaprot, kam tu atdod savu enerģiju un dārgo laiku. Nav viegli atzīt, ka esi iesaistīts sistēmā, kuru pats nepieņem. Bet tas ir milzīgs solis – saprast un pieņemt šo patiesību.
Kā mēs iegūstam pārtiku neejot uz veikaliem
Runājot par lopiem – mēs izvēlējāmies aitas. Jā, tās ir slaucamas. Mums ir divas aitas un viens jērs. Kāpēc ne govis vai cūkas? Pirmkārt, galvenais ir laiks, ko lops no tevis prasa. Ja govs aizņem vismaz ceturtdaļu dienas, tad tas nav tā vērts. Aitas slaucam apmēram vienreiz dienā, pēc paša ieskatiem – piemēram, ap vienpadsmitiem no rīta.
Ir mēneši, kad piena ir vairāk, ir, kad mazāk. Cūkas prasa daudz vairāk darba – vismaz divas stundas dienā, turklāt tās jābaro ar resursiem, jāmazgā un jāapkopj. Aitām pietiek ar vienu lielāku darbu gadā – sagatavot sienu ziemai. Sākumā domājām, ka piens nebūs garšīgs, bet tas ir diezgan salds un trekns. Zinātāji saka, ka aitu piens ir viens no vērtīgākajiem.
No divām aitām vidēji dienā iegūstam ap 2,5 litriem piena. Tas ļauj pagatavot krējumu, sieru un citus produktus. Tas prasa apmēram pusstundu dienā, un gada laikā sanāk deviņas darba dienas, lai nodrošinātu sevi ar piena produktiem. Aitām jābūt jēriem, lai būtu piens, bet jērus pēc tam var pārdot, kas palīdz segt izmaksas.
Lasi vēl: Aizdevu kaimiņienei tējas servīzi, un viss, ko saņēmu pretī, bija pretstatā tam ko biju gaidījusi
Gaļa, protams, ir garšīga, bet vienmēr paliek jautājums par sirdsapziņu – vai tas ir pareizi. Tāpēc vēl meklējam atbildes, bet pagaidām turamies pie aitām, jo tās uzticas savam ganam. Pagrabs ir galvenā dzīves nepieciešamība. Visa pārtika tur jāsaglabā. Veikalā pērkam tikai to, ko paši nespējam saražot – sāli, cukuru un etiķi, kas vajadzīgs konservēšanai. Galvenais pārtikas produkts mums ir kartupelis.
Kartupeļu audzēšana nav sarežģīta, viss atkarīgs no augsnes un laikapstākļiem. Mālainā augsnē būs viena raža, smilšainā – cita. Mēs cenšamies ievērot augseku un starpkultūras, piemēram, rapšus vai sinepes. Tas palīdz saglabāt augsnes barības vielas. Izaudzējam visu ko vien var – griķus, gurķus, bietes – visu kas vien aug mūsu laikapstākļos.
Kā ir ar bērnu izglītību
Izglītība – mūsu bērniem ir attālinātā skola. Tam ir daudz priekšrocību. Bērns pats sevi disciplinē, tu redzi, ko viņam māca, un laicīgi zini visu no gada sākuma līdz beigām. Nav jāsteidzas ar somām, grāmatām vai apģērbiem. Nav jāved bērns uz skolu un atpakaļ, kas ietaupa laiku un resursus.
Svarīgi ir tas, ka bērns mācās drošībā – gan fiziski, gan garīgi. Protams, vienīgais mīnuss ir tas, ka skola nav pilnīgi bez maksas. Bet, salīdzinot ar ieguvumiem, tas ir sīkums.
Un kā tad ar socializēšanos? Nu, vai tad skolā tā ir? Arī tur bērni lielākoties sēž četrās sienās un klausās skolotāja vienpusējo runu. Starpbrīžos komunikācija ir minimāla – desmit minūtes nepietiek, lai izveidotu patiesas sarunas. Mūsdienās vēl jo vairāk – bērni starpbrīžos sēž telefonos. Tātad, kur tad īsti notiek socializēšanās?
